SĀKUMS
DIEVKALPOJUMI
KALENDĀRS
PASĀKUMI
NOZARES
VĒSTURE
FOTO ALBUMS
RAKSTI
     Bībele
     Mazais katehisms
     Dzeja un Proza
MĒS TICAM
AIZLŪGUMI
KONTAKTI

Svētie Raksti ir Dieva vārds, kas uzrakstīts un ietverts burtu zīmēs – gluži kā Kristus, mūžīgais Dieva vārds, ir apslēpts cilvēcībā. Un kā pasaule izturas pret Kristu, tāpat tā izturas arī pret rakstīto Dieva vārdu. Salīdzinājumā ar citām grāmatām šī Grāmata tiek uzlūkota kā tārps, nevis kā grāmata. Jo tai nekad netiek dots tāds gods – tāda studēšana, lasīšana, pārdomāšana, apcerēšana un lietošana – kā visiem daudzajiem cilvēku rakstiem un sacerējumiem. Labi vēl, ja Raksti tiek tikai nomesti kaktā. Citkārt tie tiek arī saplēsti, krustā sisti un pakļauti dažādām mokām – cilvēki tos skaidro, groza un staipa pēc sava prāta, pielāgodami visām savām ķecerīgajām, patvaļīgajām iedomām, un galu galā Dieva vārds tiek pilnīgi izpostīts, nonāvēts un aprakts, izstumts no pasaules un aizmirsts. Taču tam atkal ir jānāk gaismā; te nelīdz nekāda pretošanās un aizstāvēšanās. Tādēļ tā ir laba zīme, ja kādam tiek dota šī dārgā dāvana – mīlestība un patika pret Rakstiem, prasme tos lasīt un augstu novērtēt. Tādu cilvēku Dievs noteikti cels godā. /M.Luters/

Bībele

Bībele visā tās kopumā un atsevišķajās daļās ir uzticams un iedvesmots Trīsvienīgā Dieva vārds. Luteriskās ticības apliecības atzīst kanoniskos Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus par vienīgo ticības un mācības avotu.

Bībele ir pētītākā un visvairāk tulkotākā grāmata pasaulē. Visu grāmatu sākums ir meklējams Bībelē, jo pats vārds „Bībele” to nozīmē - „grāmata”.

Latviski visu Bībeli pirmoreiz 1685.gadā iztulkoja Ernsts Gliks, Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors Ernests Blese.

Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts

Meklēšana
Copyright © 2006; Created by MB Studija »