|
Vai tas nav dīvaini, ka mēs visu laiku baidāmies no Kristus – kaut arī nekad – nedz debesīs, nedz virs zemes – nav bijis neviens, kas būtu mīlošāks, atvērtāks un maigāks – gan vārdos, gan darbos, gan attieksmē – un īpaši jau pret sirdīm, kas nelaimīgas, bēdīgas un nospiestas. /M.Luters/ |
 |
|
|
TēvreizeMūsu Tēvs, debesīs,
Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai nāk Tava Valstība.
Tavs prāts lai notiek
kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna.
Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen. |
|
|