SĀKUMS
DIEVKALPOJUMI
KALENDĀRS
PASĀKUMI
NOZARES
VĒSTURE
     Mācītāji
FOTO ALBUMS
RAKSTI
MĒS TICAM
AIZLŪGUMI
KONTAKTI

Velns cenšas atturēt mūs no lūgšanas un sajaukt mums galvu, lai par lūgšanu pavisam aizmirstam un nomokām sevi gandrīz līdz nāvei, pirms vēl esam sākuši lūgt, jo viņš labi zina, ko lūgšana spēj paveikt. (..) Mums būtu jāpierod ik reizi, tiklīdz uzbrūk bailes un posts, tūliņ mesties ceļos, lai atklātu Dievam savas vajadzības – tad arī Viņš mums palīdzētu. Jo lūgšana ir brīnišķīgas zāles, kuras vienmēr palīdz un nekad nepieviļ – ja vien mēs tās lietojam. /M.Luters/

Mācītāji

Katrai baznīcai piemīt tās īpašā aura, ko veido gan baznīcēni un Dievam raidītās lūgšanas, gan draudzes gani, kuru uzdevums ir palīdzēt ļaudīm atrast vietu pasaulē un Dieva mājoklī. Dobeles vācu un latviešu draudzi gadsimtu gaitā kopuši un vadījuši daudzi mācītāji. Īpaši jāmin vācu draudzes mācītājs Augusts Bīlenšteins, kura draudze īstenībā sastāvēja no latviešiem, jo viņa interešu lokā ietilpa gan latviešu valoda un gramatika, gan latviešu etnogrāfija, pilskalnu pētniecība un to kartografēšana. "Kāds mācītājs, tāda draudze", viņš saka 1895.gada svētku runā un skaistiem un labiem vārdiem piemin savus priekšgājējus abās Dobeles draudzēs. "Johans Rīvijs pirmais tulkojis Lutera katķismu, svētdienu un svētku evaņģēlijus un garīgās dziesmas, un tā pamatu licis visām vēlākām baznīcas un skolas grāmatām un svētiem rakstiem. Heinrihs Adolfijs sarakstījis latviešu gramatiku, to labāko līdz Stendera laikiem. Ar Kristofera Fīrekera nopelniem radās latviešiem pirmās rīmētās dziesmas, kuras vēl tagad mūsu dziesmu grāmatā atrodamas."
Daudzi Dobeles mācītāji pēdējo atdusas vietu atraduši zem baznīcas izbūvētajā velvē, kuru sakārtoja 1745.gadā. Bet A. Bīlenšteina un arī vēlākā ilggadīgā mācītāja Jāņa Strautmaņa mirstīgās atliekas guldītas Dobeles kapsētā. Jānis Strautmanis dobelniekiem uzticīgi kalpoja no 1906.gada līdz 1940.gadam, viņus ne tikai mierinot, bet arī modinot garīgai dzīvei un mudinot uz labiem darbiem.

Tekstu, izmantojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centra un Dobeles novadpētniecības muzeja materiālus, sagatavojusi Dace Čoldere.
Dobeles vācu draudzē kalpojuši:

 Hermanis Tegetmeijers -1583
 Johans Rīvijs
 ap 1586
 Gothards Lemkens
 1602-1620
 Nikolauss Franke
 1624-1657
 Melhiors Bitlerlings I
 1658-1691
 Johans Adolfijs II
 1692-1696
 Joahims Neresiuss II
 1696-1705
 Juliuss Frīdrihs Hartmans
 1705-1710
 Kristians Kristofs Brīskorns
 1711-1724
 Karls Kristofs Vilemsens
 1725-1736
 Davids Pflugarts
 1737-1766
 Daniels Kristians Pflugarts
 1766-1776
 Kristofs Davis Distons
 1777-1811
 Davids Teodors Distons
 1811-1849
 Teodors Emils Lambergs
 1850-1866
 Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins
 1867-1906
 Teodors Ādolfs Lambergs
 1906-
 Teodors Bernevics
 ?

Dobeles latviešu draudzē kalpojuši:

 Baltazars Redlihs
 1583-1588
 Georgs Lange
 1602-1619
 Frīdrihs Manceliuss
 1620-1621
 Eberhards Meijers
 1633-1650
 Heinrihs Adolfijs I
 1650-1651
 Mihaels Musmans
 1661-1684
 Kornēlijs Heinrihs Šunks
 1685-1686
 Martins Hikšteins
 1687-1718
 Kristofs Vilhelms Štefens
 1723-1733
 Andreass Johans Brunnengrābers
 1734-1748
 Johans Jakobs Mačevskis
 1749-1775
 Daniels Kristians Pflugarts
 1776-1801
 Gothards Vilhelms Volters
 1801-1803
 Johans Georgs Lēberehts fon Rihters
 1803-1825
 Lēberehts Frīdrihs fon Rihters
 1825-1834
 Juliuss Vilhelms Teofils fon Rihters
 1835-1850
 Karls Frīdrihs Vilhelms Silvestrs Boks
 1851-1882
 Georgs Teodors Zēbergs
 1882-1906
 Jānis Strautmanis
 1906-1940
 Gustavs Strautmanis
 1940-1944
 Mārtiņš Stefenhāgens
 1944-1979
 Atis Vaickovskis
 1981-1991
 Oskars Laugalis
 1992-

Meklēšana
Copyright © 2006; Created by MB Studija »