Vai tas nav dīvaini, ka mēs visu laiku baidāmies no Kristus – kaut arī nekad – nedz debesīs, nedz virs zemes – nav bijis neviens, kas būtu mīlošāks, atvērtāks un maigāks – gan vārdos, gan darbos, gan attieksmē – un īpaši jau pret sirdīm, kas nelaimīgas, bēdīgas un nospiestas. /M.Luters/ |