Mēs zinām, ka Dievs grib, lai labprāt panesam ciešanas, un ka tajās – labāk nekā jebkurā citā lietā – atklājas Dieva gods. Mēs, cilvēki, bez ciešanām nevaram pastāvēt ticībā un Dieva vārdā; turklāt mums ir cēls un dārgs apsolījums, ka mūsu krusts, ko Dievs liek nest, nav vis kāda parasta lieta, bet brīnišķīgs svētums. Kādēļ tad mēs vairāmies no ciešanām? Mums taču ir mierinājums un apsolījums, ka Viņš mūs nepametīs mūsu ciešanās, bet palīdzēs un izglābs, kaut arī neviens cilvēks vairs neuzdrīkstētos uz to cerēt!
/M.Luters/ |