|
Svētie Raksti ir Dieva vārds, kas uzrakstīts un ietverts burtu zīmēs – gluži kā Kristus, mūžīgais Dieva vārds, ir apslēpts cilvēcībā. Un kā pasaule izturas pret Kristu, tāpat tā izturas arī pret rakstīto Dieva vārdu. Salīdzinājumā ar citām grāmatām šī Grāmata tiek uzlūkota kā tārps, nevis kā grāmata. Jo tai nekad netiek dots tāds gods – tāda studēšana, lasīšana, pārdomāšana, apcerēšana un lietošana – kā visiem daudzajiem cilvēku rakstiem un sacerējumiem. Labi vēl, ja Raksti tiek tikai nomesti kaktā. Citkārt tie tiek arī saplēsti, krustā sisti un pakļauti dažādām mokām – cilvēki tos skaidro, groza un staipa pēc sava prāta, pielāgodami visām savām ķecerīgajām, patvaļīgajām iedomām, un galu galā Dieva vārds tiek pilnīgi izpostīts, nonāvēts un aprakts, izstumts no pasaules un aizmirsts. Taču tam atkal ir jānāk gaismā; te nelīdz nekāda pretošanās un aizstāvēšanās. Tādēļ tā ir laba zīme, ja kādam tiek dota šī dārgā dāvana – mīlestība un patika pret Rakstiem, prasme tos lasīt un augstu novērtēt. Tādu cilvēku Dievs noteikti cels godā. /M.Luters/ |
|
|
|
MācītājiKatrai baznīcai piemīt tās īpašā aura, ko veido gan baznīcēni un Dievam raidītās lūgšanas, gan draudzes gani, kuru uzdevums ir palīdzēt ļaudīm atrast vietu pasaulē un Dieva mājoklī. Dobeles vācu un latviešu draudzi gadsimtu gaitā kopuši un vadījuši daudzi mācītāji. Īpaši jāmin vācu draudzes mācītājs Augusts Bīlenšteins, kura draudze īstenībā sastāvēja no latviešiem, jo viņa interešu lokā ietilpa gan latviešu valoda un gramatika, gan latviešu etnogrāfija, pilskalnu pētniecība un to kartografēšana. "Kāds mācītājs, tāda draudze", viņš saka 1895.gada svētku runā un skaistiem un labiem vārdiem piemin savus priekšgājējus abās Dobeles draudzēs. "Johans Rīvijs pirmais tulkojis Lutera katķismu, svētdienu un svētku evaņģēlijus un garīgās dziesmas, un tā pamatu licis visām vēlākām baznīcas un skolas grāmatām un svētiem rakstiem. Heinrihs Adolfijs sarakstījis latviešu gramatiku, to labāko līdz Stendera laikiem. Ar Kristofera Fīrekera nopelniem radās latviešiem pirmās rīmētās dziesmas, kuras vēl tagad mūsu dziesmu grāmatā atrodamas." Daudzi Dobeles mācītāji pēdējo atdusas vietu atraduši zem baznīcas izbūvētajā velvē, kuru sakārtoja 1745.gadā. Bet A. Bīlenšteina un arī vēlākā ilggadīgā mācītāja Jāņa Straumaņa mirstīgās atliekas guldītas Dobeles kapsētā. Jānis Straumanis dobelniekiem uzticīgi kalpoja no 1906.gada līdz 1940.gadam, viņus ne tikai mierinot, bet arī modinot garīgai dzīvei un mudinot uz labiem darbiem. Tekstu, izmantojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centra un Dobeles novadpētniecības muzeja materiālus, sagatavojusi Dace Čoldere. Dobeles vācu draudzē kalpojuši: Hermanis Tegetmeijers | -1583 | Johans Rīvijs
| ap 1586
| Gothards Lemkens
| 1602-1620 | Nikolauss Franke
| 1624-1657 | Melhiors Bitlerlings I
| 1658-1691 | Johans Adolfijs II
| 1692-1696 | Joahims Neresiuss II
| 1696-1705 | Juliuss Frīdrihs Hartmans
| 1705-1710 | Kristians Kristofs Brīskorns
| 1711-1724 | Karls Kristofs Vilemsens
| 1725-1736 | Davids Pflugarts
| 1737-1766 | Daniels Kristians Pflugarts
| 1766-1776 | Kristofs Davis Distons
| 1777-1811 | Davids Teodors Distons
| 1811-1849 | Teodors Emils Lambergs
| 1850-1866 | Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins
| 1867-1906 | Teodors Ādolfs Lambergs
| 1906- | Teodors Bernevics
| ? |
Dobeles latviešu draudzē kalpojuši: Baltazars Redlihs
| 1583-1588 | Georgs Lange
| 1602-1619 | Frīdrihs Manceliuss
| 1620-1621 | Eberhards Meijers
| 1633-1650 | Heinrihs Adolfijs I
| 1650-1651 | Mihaels Musmans
| 1661-1684 | Kornēlijs Heinrihs Šunks
| 1685-1686 | Martins Hikšteins
| 1687-1718 | Kristofs Vilhelms Štefens
| 1723-1733 | Andreass Johans Brunnengrābers
| 1734-1748 | Johans Jakobs Mačevskis
| 1749-1775 | Daniels Kristians Pflugarts
| 1776-1801 | Gothards Vilhelms Volters
| 1801-1803 | Johans Georgs Lēberehts fon Rihters
| 1803-1825 | Lēberehts Frīdrihs fon Rihters
| 1825-1834 | Juliuss Vilhelms Teofils fon Rihters
| 1835-1850 | Karls Frīdrihs Vilhelms Silvestrs Boks
| 1851-1882 | Georgs Teodors Zēbergs
| 1882-1906 | Jānis Straumanis
| 1906-1940 | Gustavs Straumanis
| 1940-1944 | Mārtiņš Stefenhāgens
| 1944-1979 | Atis Vaickovskis
| 1981-1991 | Oskars Laugalis
| 1992- |
|
|
|